Viss par dzeramo sodu – kā to pareizi lietot un kādēļ


Raksts ir par dzeramo sodu (Nātrija Hidrokarbonāts, jeb turpmāk tekstā – dzeramā soda) – tās pielietošanu un ko tā ir spējīga izārstēt.

Rakstīšu īsi un kodolīgi bez gariem ievadiem, tikai slēdzienus un manus novērojumus. Ja gribi pats visu izpētīt un saprast, kāpēc ir tieši tā, kā es rakstu, tad zemāk ir saites uz vairākiem video par tēmu. Un tādu ir daudz.

Kādēļ ir jālieto soda?

Cilvēks pēc būtības ir sārmaina radība, mūsu vienīgā skābā vide organismā ir kuņģis, kur skābe ir paredzēta ēdiena sagremošanai. Cilvēkam piedzimstot Ph līmenis ir 7.41, nomirstot – 5.41. Sārmainā vidē iznīcinās visi vīrusi, baktērijas arī vēzis neveidojas. Itāļu zinātnieks Tulio Simončini (Tullio Simoncini) vēl joprojām ārstē vēzi ar dzeramās sodas palīdzību. Minētais ārsts ar savu alternatīvo medicīnu ir “izpelnījies”, ka ir ticis izmests no Itālijas ārstu asociācijas (vai kā viņu tur sauc, nav svarīgi), pabijis cietumā, jo esot savus pacientus “indējis” ar sodu (!!!). Bet par vēzi un tā ārstēšanu citā rakstā, tas ir garāks stāsts. Jau 1932.gadā vācu zinātnieks Otto Varburgs (Otto Heinrich Warburg)  saņēma Nobela prēmiju par to, ka pierādīja saistību starp saslimšanu ar vēzi un cilvēka iekšējās vides skābainību (palikšanu skābākai). Vēzis spēj izdzīvot tikai skābā vidē, sārmainā vidē tas iet bojā jau pēc 3 stundām.

Vēl var piebilst, ka Nātrija Hidrokarbonāts, jeb dzeramā soda ir asins plazmas sastāvdaļa, kurā, savukārt, atrodas arī limfocīti, kuriem ir organisma imunitātes funkcija. Tb dzeramā soda tiešā veidā atbild par organisma imunitāti.

Kas parada mūsu organisma iekšējo vidi skābu?

Pamatā un lielākoties tas, protams, ir ēdiens, kuru uzņemam – maz dārzeņu, daudz gaļas (lasi – mirusi gaļa, līķis), ātri pagatavojamā barība, citiem vārdiem sakot – kaitīgie ēšanas paradumi. Bez tam, protams, citi kaitīgie ieradumi, stresains dzīves veids. Tas viss padara mūsu organisma sārmaini-skābo vidi vairāk skābu. Rezultātā organisms noveco, ātrāk nogurstam, parādās apaukstēšanas un citas slimības. Citiem vārdiem sakot, lai mēs mazāk slimotu (vai neslimotu vispār), mūsu organisma sārmaini-skābā vide ir jāuztur vairāk sārmaina.

Kā noteikt sava organisma sārmainības-skābuma līmeni

Vajag iegādāties tā saukto Lahmusa papīru (piemēram šādu) vai arī šādu verķi Ph līmeņa mērīšanai. Ph līmeni mēram čurā. Rīta pats pirmais urīns neder, jo tas būs vairāk skābs, dēļ tā, ka pa nakti organisms cenšas izvadīt visas kaitīgās skābās vielas. Vajag ņemt otro čuru. Ja Ph ir zem 7, tad organisma sārmaini-skābā vide ir par skābu un šāda vide ir kā pamats vieglākai saslimšanai. Ja Ph ir virs 7.5, tad vide ir sārmaina – viss OK. Ph līmenim cilvēka organismā normāli būtu jābūt robežās no 7.35-7.47. Ja organisma Ph līmenis ir par skābu, tad iesākumā jādomā, kā mainīt savus ēšanas paradumus, bet par ēšanu citreiz. Tikai piebildīšu, ka ne visi produkti, kuriem ir skāba garša, padara organisma vidi skābāku. Piemēram, citrons ir skābs pēc garšas, bet organismu padara sārmaināku, savukārt tādi produkti kā gaļa, olas, zivis, baltmaize nu nemaz negaršo skābi, toties padara organisma vidi skābāku.

Dzeramā soda – kādu pirkt?

Es pats pērku pašu vienkāršāko dzeramo sodu, kuru var dabūt Rimi vai Maksimā vai jebkurā citā LV veikalā. Skat. bildi raksta sākumā. Nekā īpaša.

Kā lietot dzeramo sodu

Pirms sākt lietot dzeramo sodu, ieteicams sākumā pamērīt savu Ph līmeni, vai nu čurā, asinīs vai siekalās. Vislabāk čurā. Mērīt vajadzētu vairākas dienas pēc kārtas. Nevajag ņemt no rīta pirmo čuru, jo tā vienmēr būs skābāka, bet otro un nākamās.

Dzeramo sodu jālieto no rītiem, pirms ēšanas – tukšā dūšā, kamēr kuņģis tukšs. Es daru tā – ņemu 1/2 tējkaroti dzeramās sodas uz aptuveni 250ml ūdens (glāze). Pieleju aptuveni 1/3 vārīta ūdens (100 °C), soda uzburbuļo (tas ir obligāti, tad sodas ūdens būs sārmaināks). Kad burbuļošana beidzas, pārējās 2/3 pieleju klāt vārītu atdzesētu ūdeni, lai šķidrums paliek silts un to var uzreiz iedzert. Un ar vienu piegājienu izdzeru. Pēc tam var ēst brokastis, dzert kafiju, nu, darīt visu ko parasti dara brokastīs. Dzerot sodu nekādai reakcija nevajadzētu būt. Ja gadījumā kuņģis nebūs tukšs vai arī sodas ūdens nebūs pietiekoši silts, tad var parādīties atraugas. Tātad tā ir zīme, ka vai nu kuņģī ir ēdiens vai ūdens nav pietiekoši silts. Papildus tam visas dienas garumā ir jādzer daudz ūdens (vēlams siltu), lai izvadītu no organisma indes un šlakvielas, kuras sodas būs izskalojusi. Arī jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, lai ātrāk izvadītu kaitīgās vielas no organisma (caur svīšanu).

Soda ir jādzer silta (ļoti silta)

Galvenais, kas jāatceras – sodas ūdenim jābūt ļoti siltam, vismaz 40-42 °C. Arī vispārējā gadījumā, ja mēs dzeram ūdeni, tad vēlams to dzert siltu (ļoti siltu). Princips ir šāds – kā jau iepriekš rakstīju – vienīgā skābā vide mūsu organismā ir kuņģis un skābā vide ir paredzēta barības sagremošanai. Savukārt, ja mēs šo skābo vidi šķaidīsim ar ūdeni, tad mums būs grūtāk sagremot ēdamo un pēc ēšanas spiedīs vēderu. Ja dzersim aukstu ūdeni, tādu, kura temperatūra ir zemāka par 36.6 °C, tad tas neies tālāk par kuņģi, kamēr nebūs sasilis līdz ķermeņa temperatūrai. Tātad, ja gribam ātri dabūt ūdeni (arī sodas ūdeni) ārā no kuņģa tālāk zarnās (kur tam arī ir vieta), tad mums tas ir jālieto silts, tāds, kura temperatūra ir augstāka par ķermeņa temperatūru, tb 40-42 °C būtu pats tas. Ja nevari iedzert sodas ūdeni, jo tas dīvaini garšo, tad aizspied degunu un tad dzer – nejutīsi tā smaržu un varēsi mierīgi iedzert. Aizspiežot degunu, cita starpā, var dajebko dabūt iekšā..

Papildus pie iepriekš teiktā

Vēl var iet sodas vannā – es daru tā – piepildu normālu vannu ar pietiekoši siltu ūdeni, tādu, kā parasti un ieberu veselu paciņu dzeramās sodas. Un tādā vannā kādas 40-60min, nu, kamēr apnīk, plunčājos. Arī šādā veidā mēs varam padarīt organismu sārmaināku. Normāli lietojot sodu tādā veidā, kā es aprakstīju, to nevar pārdozēt, jo nieres viegli izvada lieko sodu no organisma. Protams, ja cilvēks iedzers 500g sodu vienā piegājienā, iestāsies nāve, kaut gan “firma  nāvi vienmēr negarantē”, cilvēks var izdzīvot un palikt invalīds uz visu mūžu.

Kopsavilkums

  1. Iegādājies Lahmusa papīru vai Ph mērīšanas instrumentu
  2. Vairākas dienas pēc kārtas izmēri Ph līmeni čurā, var vairākas reizes dienā, pašu pirmo čuru nemēri
  3. Ja Ph ir zem normas, tad sāc lietot sodu
  4. Sodas ūdeni dzer tikai tukšā dūšā, no rīta, kad kuņģis tukšs, nevajadzētu būt nekādai reakcijai (piemēram atrauga)
  5. Sodu šķaidi karstā vārītā ūdenī
  6. Iesākumā ņem 1/5 daļu tējkarotes. Ja viss ir OK, tad vari palielināt devu. Es ņemu 1/2 tējkaroti sodas
  7. Visu dienu dzer daudz silta ūdens (1.5-2 litri dienā)
  8. Nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm
  9. Ja soda būs par daudz pirmajās reizēs, nekas traks – iespējams, ka būs caureja (organisms centīsies tikt vaļā no liekās sodas), bet tas pāries
  10. Palieto sodu kādu nedēļu un atkal nomēri Ph līmeni
  11. Es profilaksei lietoju sodu divas reizes gadā – pavasarī un rudenī kādas pāris nedēļas

[Informācijas avoti]

Viena atbilde “Viss par dzeramo sodu – kā to pareizi lietot un kādēļ”

  1. Labdien! Sakiet, lūdzu, ja kuņģī konstatēts palielināts skābes daudzums un tas patiešām jūtami traucē, vai sodu būtu jālieto no rīta vienu reizi dienā patstāvīgi? Un vai Koli…… baktērija (precīzi aizmisru nosaukumu) kura konstatēta kuņģī ies bojā sārmainā vidē? Ar cieņu, Anna Kudure

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *