Levitācija (no latīņu valodas Levitas – “vieglums, viegla-svara”) – parādība, kurā cilvēks vai priekšmets planē/lido telpā bez papildus ierīcēm, ar domas spēku. Par to tālāk rakstā.
Atmosfēras spiediens
Visi jau no skolas laikiem zina, ka Ņūtons atklāja universālās gravitācijas likumu. Bet, kad mēs klausāmies laika prognozi, šis likums tiek pastāvīgi atspēkots, viņi saka, ka nevis zeme pievelk, bet gaisa stabs spiež pie zemes. T.i. – tieši gaiss, gaisa stabs virs cilvēka, atmosfēras spiediens neļauj cilvēkam pacelties gaisā (levitēt).
Pasaules uztvere
Svars, masa, tilpums – tas ir viss mūsu priekšstatu kopums, t.i. šie ir relatīvi jēdzieni, varētu teikt, tīri filozofiski. Pieņemsim, ka hipnozes apstākļos cilvēks var būt pārliecināts, ka slotaskāts sver 300 kg, un viņš to nevar pacelt no zemes, jo noteikta informācija darbojas uz viņa receptoriem galvā. Citiem vārdiem, ja izmaina ķermeņa psiho-raksturlielumus, tā īpašības var nekavējoties mainīsies no viegla uz smagu un otrādi: nepaceļams var planēt/pacelties gaisā.
Tātad, lai paceltos gaisā/sāktu planēt (levitēt) – jāiemācās caur sevi izlaist gaisa stabu, kas virs tevis. Tas ir viss levitācijas princips, bez mistikas un parastajiem Dabas likumiem. Iemācies atbrīvoties tādā līmenī, ka gaisa stabs virs tevis iziet tev cauri un tavs svars mainīsies, tu varēsi levitēt.
Levitācija
Gudrie teica tā:
“Kad cilvēks iemācās pilnībā atbrīvoties un ļaut dabas plūsmai (t.i., gaisa stabam) iziet sev cauri kā ūdens sietam, tad ar savas domas spēku viņš paceļas virs zemes un karājas/planē gaisā, cik ilgi vien grib, vai arī var vai lidot/pārvietoties ar domu spēku. “
Turklāt cilvēks var ne tikai pats planēt gaisā, bet arī radīt priekšmetam tādus apstākļus, lai tas planētu gaisā, pat ja tas priekšmets ir nedzīvs.
Īsi izanalizēsim šo situāciju. Kad cilvēka ķermenis atbrīvojas? Kad uz viņu iedarbojas spēcīgi psiho-fiziski faktori. Cilvēka emocijas var saukt par vienu no psiho-fiziskajiem faktoriem. Teiksim, ka tētis paņem rokās 3 gadus vecu meitu un pamet to gaisā, viņa ir viegliņa, lido līdz pat griestiem. Bet laiks iet, un, kad meitai jau ir 20 gadu, tētim var nebūt pietiekami daudz spēka, pat lai viņu paceltu, kur nu vēl pamest gaisā. Bet kāda ir atšķirība: 3, 10 vai 20 gadi? Tā joprojām ir viņa meita, kuru viņš radīja. Savukārt, ja tētis atgriežas, teiksim, no darba brauciena, atveda kādu dāvanu, un viņa patiesi priecājas par tēta ierašanos, jo ilgojās viņu satikt, viņš var turēt viņu rokās stundām, jo viņiem ir abpusējs prieks par tikšanās, un šādā situācijā meita būs tikpat viegla, kad viņai bija 3 gadi. Kādēļ? Tādēļ, ka meitas emocionālais stāvoklis ir atslābinājis viņas ķermeni, un gaisa stabs/spiediens iziet cauri ķermenim, un tēvs šajā gadījumā viņu var viegli noturēt.
Vai, piemēram, cilvēks iet pa seklu ezeru un pēkšņi ir krauja, viņš krīt un sāk grimt (kaut arī izteiciens “grimt” nav pilnīgi pareizs, jo cilvēks ir vairāk kā 70% ūdens – tātad vai ūdens var grimt ūdenī?) Cilvēks grimst/slīkst no bailēm! T.i., atbrīvotā stāvoklī tiek atvērtas cilvēka ķermeņa struktūras šūnas kā siets, un caur tām iziet gaisa staba spiediens. Bet, kad cilvēks ir saspringts, nobijies, baiļu sajūta aizver viņa šūnas ciet, un cilvēks jūtas tā, it kā būtu saspiests vai pienaglots pie zemes. Tas pats notiek ūdenī – bailes aizver šūnas, un gaisa spiediens sāk uz viņu spiest, cilvēks grimst kā akmens.
Vēl taču ir teiciens – šodien ārā spiedīgs gaiss, šodien tādi apstākļi, ka gaiss spiež pie zemes, vai ne tā? Tautā šie teicieni nav iegājušies tāpat vien..
Tātad – iemācies atbrīvoties, izlaid gaisa stabu caur savām šūnām kā caur sietu un tu paliksi vieglāks un pacelsies gaisā. Un aizmirsti par gravitācijas bulšitu, ko mums māca skolā. Gravitācija neeksistē! Par to es jau rakstīju šeit: Tiekam skaidrībā ar gravitāciju – fakti par gravitāciju.