Mēs visi esam kaut ko dzirdējuši par tādu lietu, kā “apziņa” vai “zemapziņa”, bet kas ir “priekšapziņa” vai “virsapziņa”? Par to tad arī tālāk rakstā. Patīkamu lasīšanu!
Apziņa
Apziņas līmenis ir tas, ko mēs darām apzināti. Pieņemsim, šādu apzinātu kustību – tu paņem karoti un sāc ēst. Tā ir apzināta kustība, jo tu pēc paša gribas šajā brīdī sāc ēst. Savukārt ir citas apziņas, kas ir saistītas ar šīm apzinātajām kustībām, t.i., neviens nedomā, kādā leņķī jātur karote, lai no tās neizlīst šķidrums un kādā veidā tā ir jātur 3-dimensiju telpā, lai varētu paēst. Tas viss tiek darīts automātiski, bet tās nav automātiskas kustības, viens no apziņas veidiem, kas darbojas it kā automātiski.
Zemapziņa
Apziņas kustības (apzinātas kustības) ir gludas un mīkstas, līganas, bet zemapziņas kustības režīmā parādās tāds, kā sasprindzinājums locītavās, locītavu “krakšķēšana”. Izmēģiniet šādu piemēru: uzlieciet savu roku uz galda uz elkoņa (kā skolēns klasē, kad grib ko teikt) un spiediet uz leju plaukstu (nolieciet pa 90 grādiem pret galdu un spiediet to uz leju). Ko jūs jūtat? Kustību mīkstums, tu lēnām noliec plaukstu un lēnām sāc spiest – tas ir apzināts režīms. Un tagad aizveriet acis un domās atkārtojiet: „Apziņa tiek izslēgta, zemapziņa ieslēdzas, kad es teikšu desmit pēc skaitīšanas uzsākšanas, zemapziņa sāks kontrolēt rokas kustību.” Un sāc skaitīt līdz desmit, pirksti sāks liekties klāt pie rokas (sāks noliekties), locītavās būs jūtama “krakšķēšana”. T.i. apzināti, kustības bija gludas un mīkstas, bet, kad ieslēdzās zemapziņa, parādījās “krakšķēšana”. Kāpēc mūsu tālie Senči attīstīja zemapziņas kustības? Pieņemsim, ka gāja viņš gar klinti un pakrita, bet aizķērās aiz zara ar vienu roku. Ar vienu roku izvilkt sevi nav spēka. tad viņš aizvēra acis, ieslēdza zemapziņu un viņa roka zemapziņā sāka saliekties elkoņos un viņu izvilka. Vai, pieņemsim, tu ieslēdz savu zemapziņu ar formulu: „Es esmu akmens klints”. Un neviens cits nevar tevi izkustināt, jo kā gan var izkustināt klinti? Tādējādi tu ieslēdz ne tikai zemapziņu, bet arī maini kristālisko režģi, radot spēcīgu spiedienu.
Priekšapziņa (Предсознание)
Lai ieslēgtu zemapziņu, mēs aizveram acis, dēļ tā, lai noņemtu nevajadzīgu vizuālo informāciju, savukārt tad, kad ieslēdzam priekšapziņu, mēs nenoslēdzam vizuālo uztveri, bet koncentrējam savu skatienu, kuru, savukārt, kontrolē skatiena koncentrācijas zemapziņas spēks. T.i. domai ir spējas materializēties, īstenoties. Piemēram, savieno pirkstus slēdzenē (sakrusto), sakļauj plaukstas un, skatoties uz pirkstiem, koncentrē savu skatienu. Sajutīsi, ka pirksti sāk sarauties ciešāk, paliek zilā krāsā, jo uz tiem tiek koncentrēts vizuālais spiediens. Lai apturētu pirkstu savilkšanos, paskaties prom, izelpo un atpūties.
Pārapziņa (Надсознание)
Ar koncentrāciju (priekšapziņa) mēs jutām spiedienu, bet pārapziņa, tā ir vadība. Dari tā – saliec rokas elkoņos un novieto vienu roku uz otras. Koncentrē savu uzmanību uz augšējās rokas un mēģini to pacelt roku ar nelielām tādiem kā rāvieniem.
Virsapziņa (Сверхсознание)
Virsapziņa, tā ir kustības tēla (rīcības) iegaumēšana. Iespējams, ka, bērnībā spēlēji saspringšanas-atslābināšanās spēli. Novieto rokas gar sāniem, kur biksēm ir šuves, paņem bikses un spēcīgi pavelc tās uz sāniem, un tad pēkšņi atlaid rokas. Un tās pašas sāk celties uz augšu. Mūsu tālie Senči ne tikai spēlēja šādas spēles, bet arī fiksēja darbības tēlus (образ), tādējādi ar laiku nav nepieciešams kaut ko darīt, cilvēkam tikai jāatceras šīs darbības tēls, un, piemēram, rokas pašas ies uz augšu. Un ievēro, ka šajā gadījumā cilvēks vairs neizmanto muskuļu spēku – virsapziņa vada un kontrolē darbības, kuras cilvēks bija atcerējies. Bez tam, virsapziņa bieži darbojas neatkarīgi no tā sauktās pārējās apziņas. Piemēram, sieviete, redzot, ka viņas bērns ir kaut kā pakļuvis zem automašīnu, var pacelt automašīnu, kamēr bērns tiek izvilkts no apakšas. Vai arī cilvēks, kurš bēg no dusmīga suņa, var pārlēkt pāri augstam žogam, kuram normālā situācijā nevarētu, pat nezinātu, kā tam pārrāpties pāri.
Skatiena spēks (Сила взора)
Ar virsapziņu tu jau mēģināji pacelt savu roku, t.i. vadīt to. Bet vai tu zināji, ka ar skatiena spēku vari ietekmēt arī citus? Piemēram, iespējams, ka es skatījies kādam no muguras un pēc kāda laika šis cilvēks pagriežas un paskatās uz tevi. Vai arī, ja paskatās uz viņa papēžiem, viņš sāk aizķeras uz līdzenas vietas.
Kopsavilkums
Kam tas viss ir vajadzīgs? Tas mums ir vajadzīgs, lai varētu pasargāt sevi, savu ģimeni, savu dzimtu no tumšajiem spēkiem, pelēkajiem un sociālajiem parazītiem. Lai mēs iemācītos izveidot sev “dzelzs kreklu”, kuru nekas nespēj sasist, lai mēs iemācītos palikt neredzami, kā Harija Potera filmā ar Harijs to darīja ar apmetni, lai mēs iemācītos lidot vai vienkārši levitēt. Mums visas šīs spējas ir iespējams sevī attīstīt un pilnveidot. Citā rakstā uzrakstīšu, kā trenēt šīs lietas, bet iesākumā varam mēģināt ar iepriekš aprakstītiem vingrinājumiem. Lai veicās!