Kas tie tādi “pelēkie”, kā viņi nonāca uz mūsu Midgard-Zemi un kā viņiem izdevās mūs visus paverdzināt. Par to tālāk rakstā.
Pelēkie
Pelēkie uz mūzu – Midgard-Zemi – ieradās no tā sauktās 10-tūkstošu planētu sistēmas. Slāvu-āriešu valodā tā ir tumsas pasaule (jo vārds “Тьма” Slāvu-Āriešu valodā apzīmē skaitli 10000. Latviešu valodā “Тьма” tulkojas, kā “Tumsa”, bet šajā kontekstā “Тьма” jālasa kā 10000). Tātad tie tie nāca nevis no tumsas pasaules, bet gan no “10 tūkstošu planētu pasaules” (kas patiesībā arī ir tumsas pasaule, spriežot pēc viņu rīcības un tā, ka viņu planētārā sistēma atrodas tālu no mūsu Saules, tb – tumsā). Citiem vārdiem to sauc arī par elli (no slāvu-āriešu vārda “Пекло“) vai “karstu”, jo tā ir jauna galaktika, ir daudz jaunu zvaigžņu, karstas zvaigznes, ti. tās “joprojām tikai cepās”, dzīve tiek radīta. Tumsas pasaulē attīstība ritēja pa tehnokrātisko ceļu un tur esošie likumi ir impērijas likumi (kā tos šobrīd sauc), jeb citiem vārdiem “demokrātija”, kas ir vergu īpašnieku likums (kas ir “Demokrātija” jau rakstīju šajā rakstā). Un mūsu pasaulē viņi ar viltu un meliem meklēja jaunus vergus, kuri tiek sūtīti uz viņu zemēm ellē.
- Attēlā redzama mūsu galaktikas forma, kas atgādina svastiku. Savukārt pelēkajiem galaktika ir apaļas formas, un tā atrodas uz austrumiem no mūsu Piena Ceļa.
Pērkons savās Vēdu Santijās mums rakstīja, ka pelēkie ir svešu zemju ienaidnieki, viņiem ir pelēka ādas krāsa, acis ir tumsas krāsā (tumšas) un viņi ir divdzimumu (tb vīrietis/sieviete vienā), un viņu valdnieki saucās Koščei (“Кощей“).
Pelēko dzimšana Edenā un Nodā
Bībelē aprakstīts energo-bioģenētisks eksperiments, kas veikts uz vienas no Tumsas pasaules zemēm. Vispirms tika izveidota enerģētiskā viela “gars” (nejauc ar “dvēseli”, dvēsele ir TIKAI cilvēkiem), pēc tam tā tika sadalīta divās daļās – vīriešu un sieviešu, pēc tam viņi tika “ietērpti” fiziskā ķermeņa formā, un radās divi indivīdi – Ādams un Lilita. Agrīnā kristietības apokrifā tika teikts, ka Sātaniels radīja Ādamu un viņa pirmo sievu Lilitu pēc otro debešu eņģeļu līdzības, un viņi sāka strīdēties, kurš no viņiem ir vecāks. Un tika teikts, ka strīds bija tik liels, ka pat Sātaniels bija noguris no viņu strīda, tāpēc viņš atdalīja Ādamu no Lilitas un izveidoja jaunu ķermeni, ievietoja tur pirmo debesu eņģeli sievietes formā un nosauca viņu par Ievu, bet Lilitu atdeva par sievu nāves eņģelim vārdā Samaels. Lilita palika grūta un dzemdināja Samaelam dēlu vārdā Savaofs (“Саваоф“). Vēl viņu sauc Jahve vai Jehova. Kad Savaofs pieauga, Sātaniels deva viņam varu pār visu savu zvaigžņu armiju.
- Tāpēc, ieejot kristīgā baznīcā, jūs redzat vecīša attēlu, kurš sēž uz mākoņa, un ir rakstīts: “Visvarenā karaspēka pulka turētājs Savaofs”, citiem vārdiem – Sātaniela (jeb – Sātana) armijas turētājs, valdītājs. Viņi to pat neslēpj un visu parāda, kā ir.
Saskaņā ar Bībeli, eksperiments notika uz Zemes vārdā Ēdene (Ēdenē vai Paradīzē), bet mūsu senči to sauca ETUN (Yotunheim). “Heim” nozīmē tāla Zeme. Jotunas iedzīvotāji ir gara auguma, jo gravitācijas spēks ir mazāks nekā uz mūsu Midgard-Zemes, tāpēc ezoteriskajā literatūrā teikts, ka pelēkie atnācēji ir 3 metrus gari un blakus tiem, tādi kā roboti, nedaudz vairāk kā metru gari un viņu acis ir kā melna tumsa, t.i., it kā bez acu baltuma. Ir arī zināms, ka uz austrumiem no Ēdenes atrodas Noda zeme, kur Kains apmetās, kad Kungs viņu izraidīja no Ēdenes. Lasām Bībelē (1.Mozus grāmata 4.nodaļa):
16. Un Kains aizgāja no Dieva acīm un dzīvoja Noda zemē, austrumos no Ēdenes.
Tur Kains iepazina sievu un viņa dzemdēja Ēnohu, un Kains uzcēla pilsētu par godu viņa dēlam (1.Mozus grāmata 4.nodaļa):
17. Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam Ēnohu. Un viņš uzcēla pilsētu un nosauca pilsētu sava dēla vārdā par Ēnohu.
- Jautājums – ja iesākumā bija tikai mamma un tētis, tad kur viņš dabūja sievu? Un kāpēc būvēt veselu pilsētu vienam dēlam?
Ierašanās uz Midgard-Zemes
Kad pelēkie savairojās un apvienojās no abām Zemēm – Ēdenes un Nodas, viņi 1748. gada vasarā (Pēc slāvu-āriešu kalendāra, bet pēc mūsdienu kalendāra uz 2021.gadu tas sanāks 5780 gadus atpakaļ, jeb 3759 gadus pirms Kristus dzimšanas, pirms 0 gada) ieradās mūsu Midgard-Zemē, apmetās Lankā (šodien – Šrilanka, Ceilona). 
Pelēkās būtnes bija biseksuālas, un, atkarībā no mēness fāzēm, tās parādīja vai nu vīrišķos, vai sievišķos principus. Bībelē (1. Mozus grāmatas 6. nodaļā) teikts
“2. tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie ņēma tās sev par sievām, kas tiem labāk patika.“,
tb sāka jaukties ar cilvēkiem – vispirms ar dravīdu un nāgu ciltīm senās Indijas teritorijā (ziemeļos tā robežojas ar Lanku), un viņiem sāka dzimt viendzimuma bērni. Tad pelēkie sāka precēties ar dzeltenajiem, un bez biseksuālajiem parādījās arī viendzimuma pārstāvji. Un tas viss ilga ļoti ilgi. Arī tagad medicīniskie dati par hermafrodītu dzimšanu ir slēpti, tiek pasniegti kā dabas kļūdas, taču nekādas kļūdas nav, tas viss ir ģenētiski saistīts. Bieži vien biseksuālisms izpaužas humanoīdos pēcnācējos homoseksualitātes, lesbietības, biseksuālisma formā. Lai nenodotu sevi, pelēkie slēpj ķermeni zem drēbēm un ievieš baušļus: “Neizģērbj sava tuvākā ķermeni.” Hasīdi esot tik tālu nonākuši, ka viņi ieņem bērnus caur nelielu caurumu palagā, lai viens otru neredzētu.
Pelēkie nesa dārgas dāvanas Dzimtas galvenajiem, cilšu vecākajiem un ņēma viņu sievietes sev. Šī izpirkšanas sistēma melnādainajiem ir saglabājusies līdz šai dienai. Tas pats tika darīts vēlāk ar dzeltenajiem (laosieši, ķīniešu u.c.). Viņi šo sistēmu sauc ar kalim, t.i. viņi dod labumus, bet pretī saņem meitu, un viņa kļūst par viņu īpašumu, bet ar īpašumu jau kā ar īpašumu… Tāpēc šajās reliģiskajās sistēmās sieviete netiek uzskatīta par cilvēku, viņa nav redzama un dzirdama.
Vēlāk pelēkie arī deva savas sievietes atjaunot tām asinis, jo pelēkie genofondu nodod pa mātes līniju. Visām tautām genofonds tiek nodots pa tēva līniju, bet pelēkajiem – pa mātes. Tajā pašā laikā visi uzskatīja, ka viņi ir asimilēti, bet patiesībā tie mimikrēja, t.i. viņu izskats mainījās, bet iekšpusē tie palika tie paši pelēkie. Kopš agras bērnības pelēkie tiek psihiski apstrādāti, kas tiem liek domāt par viņu ekskluzivitāti, proti, ka viņi šeit ieradās no debesīm kā dievi, lai visus apgaismotu un valdītu.
Vēstures aizstāšana
Parādot savu it kā mierīgumu un zinātkāri, ar glaimiem un viltu, pelēkie iekļuva citās tautās (vispirms pie melnādainajiem un dzeltenajiem) un no vietējiem iedzīvotājiem uzzināja Seno Mantojumu vai, kā tagad saka, Midgard-Zemes vēsturi. Tad viņi no dzeltenajiem uzzināja par baltajām tautām un to, ka viņi visādā ziņā aizsargā savu Kultūru un Tradīcijas, viņiem nav nekā kopīga ne ar melnajiem, ne ar dzeltenajiem, viņi ievēro distanci, t.i. mēs dzīvojam savu dzīvi, jūs dzīvojat savējo un netraucējat viens otram. Mūsu nevēlēšanās kontaktēties ar pelēkajiem izraisīja pēdējos piesardzību un neapmierinātību.
Pamazām pelēkie mainīja dravīdu Mantojumu, izveidoja sava veida atšķirīgu vēsturi, kurā viņi sāka slēpt savu izcelsmi, t.i. uzsvēra, ka viņi ir dievu pēcteči. Sāka sev piedēvēt to, ka tie uz Zemes jau bijuši no laika gala. Pasionārās teorijas autors Gumiljovs teica, ka ebreju tauta ir vienīgā tauta uz Zemes, kurai nav senču mājas. Taču viņš to varēja vienu reiz vien pieminēt, pēc tam apklusa, acīmredzot viņam pateica: “Nerunā pārāk daudz.”
Pelēkie deva savus bērnus mācīties pie dažādu tautu priesteriem, šamaņiem, burvjiem. Viņi ievāca zināšanas, kas piederēja Dzimtai vai Ciltij. Tad, apmācīti, viņi paši kļuva par šīs cilts priesteriem un visu nomainīja sev vajadzīgajā gultnē. Teiksim, sākumā tika pievienoti 95% patiesības un 5% nepatiesas informācijas, pēc kāda laika vēl 5% melu, un tas pamazām no paaudzes paaudzē nonāca līdz punktam, ka 95% bija meli, un tikai 5% patiesības.
Tās tautas, kuras negribēja kontaktēties ar pelēkajiem, tika sauktas par ienaidniekiem. Sākumā pret šīm tautām tika izmantota maldināšana, kukuļošana, nodevība, bet, ja tas nepalīdzēja, tad tika izmantots atklāts iebrukums, lai to iznīcinātu. Par to var lasīt arī Bībelē. Palestīnā vien tika iznīcinātas vairāk nekā 150 nācijas. Tika iznīcināti pilnīgi visi: vīrieši, sievietes, veci cilvēki, bērni.
Palestīnas sagrābšana
Senās Indijas eposs “Ramajana” nosauc savu pelēko augstāko vadītāju – Ravanu (tas ir, rabīnu), rakšasas viņam pakļaujas. Ravanam iepatikās Sita – Ramhata sieva (hinduisti viņu sauc par Ramu), un viņš to nolaupīja. Rama ar sava palīga hanu-Umana (Hanumans – mērkaķveidīgā dievība) starpniecību vērsās pie meža ļaužu karaļa pēc palīdzības un viņam tā tika sniegta. Tad Debesu ratos viņi aizlidoja no Indijas uz Lanku, Rakšas karaspēks tika sakauts, un Ravans tika notverts, bet viņi pilnībā neiznīcināja visus pelēkos, jo mūsu humānisms neļāva iznīcināt citas sugas (dabā viss ir savstarpēji saistīts).
Tālāk Pērkona Santijās (Pērkona Vēdās) ir teikts, ka pelēkie tika nosūtīti uz mākslīgo kalnu valsti pāraudzināšanai, tādā kā izsūtījumā, lai iemācītos paši audzēt graudaugus un varētu paši pabarot savus bērnus, nevis dzīvot uz citu rēķina. Cilvēka radītie kalni ir piramīdas, t.i. viņi tika nosūtīti uz Ēģipti un Tuvajiem Austrumiem (Mesopotāmiju). Bet pelēkie nevēlējās tikt pāraudzināti, un Mozus aizveda jūdus uz Sinaja tuksnesi. Sinaja tuksnesi var šķērsot nedēļas laikā kājām, bet ebreji tur klīda 40 gadus. Kādēļ? Tādēļ, lai nokļūt “Apsolītajā zemē”. Dēļ tā levīti sarīdīja divas tautas – grieķi uzbruka Torai. Tajā pašā laikā ebreji abām pusēm pārdeva ieročus un pārtiku, t.i. viņi arī kļuva bagāti šā kara laikā. Viņu mērķis bija, lai Troja kristu. Tāpēc viņi 40 gadus staigāja pa tuksnesi, jo, ja agrāk Mozus būtu ievedis karaspēku, tad Troja tos vienkārši iznīcinātu. Un tā 10 kara gadu laikā daudzi nomira, pārējie pēc Trojas krišanas aizbrauca prom. Bet pēc tam – nāciet un ņemiet Опалённый стан vai, kā tagad saka, Палестан (Palestīna) – Apsolītā zeme.
Seno zināšanu iznīcināšana
Pelēkajiem ir svarīgi iznīcināt senās zināšanas, īsto vēsturi. No Bībeles ir zināms, ka Zemes tautas vēlējās uzcelt torni tik augstu kā Debesis, lai sasniegtu Dievu. Bet patiesībā Bābeles torņa nozīme bija pavisam cita. Vēl pirms pelēkajiem Midgard-Zemes tautas gribēja visu Gudrību apkopot vienuviet un izveidot milzīgu Senču mantojuma bibliotēku. Viņiem pat izdevās aizpildīt trīs zemākos stāvus. Pelēkie aizdedzināja torni (pēc citiem avotiem – uzspridzināja) un daļu grāmatu paņēma sev.
Mūsu Senči atstāja savas zināšanas ne tikai “grāmatās”, bet arī kartēs, piramīdu sienās, ziggurātos, tās bija informācijas krātuves, tāpēc pelēkie iznīcināja visu, it īpaši pēc kristianizācijas – senās baznīcas tika sadauzītas mazās drupās, freskas, mozaīkas, sienas gleznojumi, ķecerības apkarošanas aizsegā iznīcināja visus senos rakstiskos avotus un pat mācību grāmatas bērniem. Aleksandrijas bibliotēka tika iznīcināta, kas bija bagātākā bibliotēka arhipelāgā, kuru tagad sauc par Santorini, tika iznīcinātas papīru krātuves Tēbās, tika iznīcināta etrusku bibliotēka Romā, Atēnu bibliotēka (Artēmijas templis), milzīga bibliotēka Konstantinopolē pazuda un, kad kristieši nonāca Krievijā, tika iznīcināta Kijevas bibliotēka, Maskava un Krievijas visspēcīgākā bibliotēka, kas atradās Veļikijnovgorodā.
Laika gaitā pelēkie pārgāja uz visas Zemes globālu iekarošanu, tāpēc šis Sauls (jeb Pāvils) radīja izcilu ideoloģisko ieroci ar nosaukumu “kristietība”, lai paverdzinātu visu pasauli. Viņi Romas impērijā izmēģināja ieročus, un tā krita, tad viņi nolēma iznīcināt balto cilvēku centru – krievu zemes.