Meditācija, meditācijas veidi, kā pareizi meditēt, kādēļ ir nepieciešams meditēt un ko ar to var sasniegt. Par to visu tālāk rakstā.
Rakstā es pamatā atreferēju Boba Sandera teikto video. Saite uz video ir dota raksta beigās.
Meditācijas veidi
Droši vien, ka eksistē daudz meditācijas veidi, bet es šeit aprakstīšu trīs (un nosaukšu šādi):
- Budista meditācija;
- Vizualizācijas meditācijas metode;
- Sevis paša vadīta meditācija.
Pirms es aprakstīšu meditācijas veidus, es gribu uzsvērt, ka pats svarīgākais pirms mēs sākam meditēt ir aizsardzība.
Nedrīkst meditēt bez aizsardzības! Kādēļ? Divos vārdos – mums ir fiziskais ķermenis un garīgais ķermenis. Kā arī eksistē fiziskā pasaule, kurā mēs dzīvojam un kuru mēs redzam katru dienu, un eksistē smalkās pasaules, piemēram, ēteriskā, astrālā, mentālā. Tās visas ir reāli eksistējošas pasaules. Gan ēteriskajā, gan astrālajā (arī mentālajā) eksistē tajās pasaulēs dzīvojošās būtnes, gan labas, gan ļaunas. No labajām nav jābaidās, bet no ļaunajām gan. Un, ja cilvēks meditējot nonāk, piemēram, astrālajā pasaulē bez aizsardzības un bez garīgajiem Gidiem, tas ir tāpat, kā 3 gadīgs bērns nonāk pilsētas centrā viens pats. Un vēl – nemēģiniet veikt astrālās projekcijas, izmantot nez kādus audio toņus vai citu mūziku, lai meditētu vai ko tml. – nonāksiet astrālajā pasaulē un, labākajā gadījumā atnāksiet atpakaļ apsēsti ar kādu ļauno būtni, kas reāli būs jūtama fiziskajā pasaulē, bet, sliktākajā gadījumā, vispār atpakaļ neatnāksiet. Lai meditētu, nevajag nekādus papildus līdzekļus, skaņas vai tml.
Pamata lietas, kas attiecas uz visām meditācijas metodēm
Izvēlieties klusu istabu, pabrīdiniet mājiniekus, ka jūs tagad meditēsiet, lai jums netraucē, aizveriet logus un durvis. Izvēlieties ērtu krēslu. Meditēt vajag sēdus. Nav obligāti sēdēt Lotosa pozā, galvenais ir, lai būtu ērti un nekas netraucētu. Nedrīkst meditēt guļus! Tas ir bīstami, jo varat nonākt astrālajā vai ētersikajā pasaulē. Sēdus meditējot tas nedraud. Tātad apsēdieties krēslā, aizveriet acis un pilnībā relaksējaties, mēģiniet aizmirst, ka jums ir ķermenis. Principā vajadzētu sēdēt tik mierīgi, ka pēc kāda laika jūs vairs nejūtat savu ķermeni, nekustināt ne rokas, ne kājas, ne mēli, ne acis, nekasieties utt. Bet nedrīkst aizmirst, ka meditējat. Ja gadās aizmigt, tā nav problēma – ja būsiet noguris pirms meditācijas, tad visticamāk, ka aizmigsiet, bet tas nekas. Tad nākamreiz mēģināsiet atkal. Un pirms sākat meditēt:
Aizsardzība
Pasakiet domās nelielu lūgšanu Dievam (nevis tam “bārdainam vīriņam ar zobenu, kurš jūs katru dienu uzrauga (tāds neeksistē)”, bet tam, kurš patiešām ir visu radījis un joprojām to dara un kuram ir pilnīgi vienalga, kas ar jums notiek, bet tas jau ir cits stāsts), apmēram tā “Varenais Dievs, kas visu radi, paldies, ka esi man devis iespēju šeit mierīgi sēdēt un meditēt. Es TAGAD vēlos ar Tevi sazināties, un lūgt Tavu palīdzību. Lūdzu, sūti pie manis savus Sargeņģeļus un manus garīgos Gidus, lai tie stāv man klāt un pasargā mani no dēmoniem un tumšajiem spēkiem, kamēr es šeit meditēju”. Nu, vai līdzīgiem vārdiem. Nav obligāti tieši šādi. Bet aizsardzība pirms meditācijas ir obligāti jāpalūdz. Bez aizsardzības nedrīkst uzsākt meditēt. Ja nepalūgsiet aizsardzību – nedabūsiet (un neviens jūs nesargās), bet, ja palūgsiet, tad jums būs aizsardzība. Pat ja jūs to neapzināties un nejūtat, jūs būsiet pasargāti, ja to palūgsiet. Aizsardzība ir super svarīgi! Bez tam jums vēl vajag uztaisīt sev individuālu aizsardzību šādā veidā – ar rokām veidojiet tādu kā olas čaumalu sev apkārt (fiziski kustinot rokas) sākot no augšas, no galvvidus, gar sāniem līdz zemei, vienlaikus vizualizējiet, ka izveidojat sev apkārt baltas krāsas kokonu vai olas čaumalu. Jūs esat olas čaumalas vidū. Iztaisiet šo kustību trīs reizes pēc kārtas, vienlaikus vizualizējot, kā jums apkārt veidojas baltas krāsas kokons vai olas čaumala. Pat ja jums šķiet, ka sākumā nesanāk baigi labi, tomēr tas tur būs un būs pietiekoši, lai jūs pasargātu.
Budista meditācija
Tātad, kad ir paveiktas divas pirmās lietas – palūgta aizsardzība no Dieva un Gidiem un uzlikta olas čaumalas aizsardzība, varat sākt meditēt, jo esat pilnībā aizsargāts.
Budista meditācija ir vienkārša – centieties relaksēties vairāk un vairāk, centieties ieiet sevī dziļāk un dziļāk, centieties sasniegt pilnīga miera sajūtu, vairāk un vairāk. Jums jābūt pilnīga miera sajūtai. Meditējot jums var parādīties dīvainas sajūtas – šķiet, ka grūti elpot vai arī šķiet, ka sirds pukst dīvaini, varat sajust nelielu spiedienu apkārt galvai vai pieres vidū – tas viss ir pilnīgi normāli. Jo tas, kas notiek meditējot ir jūs mēģināt “ieliet sevī” garīgo enerģiju savās augtākajās čakrās – piepildīt čakras ar garīgo enerģiju. Un par cik šīs čakras atrodas sirds, kakla un galvas apvidū, tad no šejienes arī tās dīvainās sajūtas. Informāciju par čakrām, kur tās atrodas utt., var sameklēt internetā. Tātad jums jācenšas šādi mierīgi sēdēt vairākas minūtes, mest no galvas ārā visas un jebkādas domas, nedomāt par neko, galva pilnīgi tukša. Nedomāju pilnīgi neko, vienkārši sēdiet, cik varat. Tagad, kad esat šādi sēdējuši kādas minūtes, piemēram, desmit plus-mīnus, tad ir nākamā svarīgā lieta. Meditējot, jūs saņemat no Dieva garīgo enerģiju, garīgo spēku, to nedrīkst paturēt sevī, citādāk tas tiks nelietderīgi izmantots. Ir svarīgi to nosūtīt citiem! Sūtiet uz ārpasauli mīlestības un miera pilnas domas. Iedomājieties, kā tās tiek nosūtītas visai pasaulei. Ja jūs zināt kādu, kam ir nepieciešama palīdzība vai pašlaik veselība nav laba, sūtiet viņam domas. Nosauciet to personu vārdus galvā, kuriem sūtiet labās domas, politiķi, baņķieri, mamma, māsa, brālis utt., visiem, kam jūsuprāt vajadzētu sūtīt labās domas, saņemt veselību, mīlestību utt. Šis ir ļoti svarīgi. Nepaturiet pie sevis to garīgo spēku, kuru jums meditācijā deva Dievs, to ir obligāti jādod tālāk citiem, tikai tad tā jums pašiem vairosies (garīgā enerģija). Un pamatā tas arī ir viss, ar šo meditācija beidzas. Tālāk vēl jāizdara pāris lietas. Pirmkārt – jāpasaka “Paldies!” Dievam, viņa Sargeņģeļiem un saviem garīgajiem Gidiem par aizsardzību, ko tie jums deva meditācijas laikā. Otrkārt – noņemiet no sevis baltās krāsas kokona vai olas čaumalas aizsardzību, ko pirms meditācijas uzlikāt. Iedomājieties, ka tā sākot no augšas gar sāniem takā sairst un nokrīt lejā. Un tas arī viss. Ja būsiet meditējuši pareizi, tad, iznākot no meditācijas, varat sajusties dīvaini, itkā fiziskais ķermenis ir nejūtīgs, vai tml. Tas ir pilinīgi normāli, vienkārši pasēdiet nedaudz, atpūšaties, līdz atkal sajutīsities normāli un apziņa (garīgais ķermenis) atgriezīsies fiziskajā ķermenī.
Tātad īsumā:
- Atrodiet klusu telpu, aizveriet durvis, logus, pabrīdiniet visus, ka tagad meditēsiet, lai jūs netraucē;
- Apsēdieties ērtā krēslā (guļus nedrīkst meditēt), aizveriet acis un pilnībā atbrīvojieties, izmetiet visas domas no galvas;
- Norunājiet nelielu lūgšanu Dievam, sakot, ka tagad jūsu ar Viņu gribēsiet sakontaktēt, lai Viņš sūta jums savus Sargeņģeļus un jūsu pašu garīgos Gidus, lai tie dod jums savu aizsardzību no dēmoniem un tumšajiem spēkiem, kamēr jūs meditējat;
- Izveidojiet domās (vizualizējiet) baltas krāsas kokona vai olas čaumalas aizsardzību sev apkārt, pasakiet, ka nekas nevar tai čaulai tikt cauri bez jūsu ziņas ne iekšā, ne ārā;
- Uzsāciet meditāciju, sēžot pilnīgi mierīgi. Jābūt sajūtai, ka vairs nejūtat savu fizisko ķermeni. Izmetiet visas domas no galvas, pilnbā iegremdējaties sevī, izbaudiet klusumu;
- Kad esat kādu laiku tā sēdējuši, atkal uzrunājiet Dievu, viņa Sargeņģeļus un savus garīgos Gidus un pasakiet paldies par aizsardzību, ko tie deva jums;
- Nosūtiet mīlestības, veselības un pozitīvās domas visai pasaulei un katram individuāli, kam vēlaties;
- Noņemiet kokona vai olas čaumalas aizsardzību.
Vizualizācijas meditācijas metode
Vizualizācijas meditācijas metodē jūs darāt tieši tās pašas lietas, ko Budista meditācijā – palūdziet aizsardzību, uzlieciet olas čaumalas aizsardzību, beigās pateicaties par aizsardzību un nosūtiet visiem pozitīvās domas. Taču tajā vietā, lai mierīgi sēdētu un iedziļinātos sevī, jums ir jācenšas vizualizēt sev acu priekšā dimantu. Apaļu, ovālu, nav svarīgi. Baltu, spožu dimantu ar daudzām šķautnēm. Pat, ja jums sākumā nesanāk, vajag turpināt dienu no dienas, ar acīm ciet. Līdz kamēr (un tāds brīdis pienāks) skaidri ieraudzīsiet acu priekšā dimantu. Tad vizualizējiet, kā uz to spīd gaisma un kā atspīd saules zaķīši un viss dimants mirgo. It kā Dievs tam raida virsū gaismas staru un tas tālāk atspīd dimanta šķautnēs. Katra dimanta šķautne mirgo. Tas nenotiek vienā dienā, protams, vajag praktizēt, līdz tas sanāk, ne dienas, bet mēnešus. Bez vizualizācijas metodes apgūšanas, nebūs iespējams veikt dažādas lietas, ko mūsdienās sauc brīnumlietām, bet kuras mums ir dotas no dabas un jau no dzimšanas. Piemēram, apgūstot šo metodi, varēsiet sazināties telepātiski ar saviem garīgajiem Gidiem, uzdot jautājumus, saņemt atbildes, komunicēt. Aprunāties ar mirušo vecmāmiņu un tml. Būsiet gatavs nonākt astrālajā pasaulē (tikai Gidu pavadībā, protams), attīstīsiet savas garīgās spējas (telepātija, telekinēze, gaišredzība un miljons citu spēju). Galu galā apgūstot vizualizācijas metodi, varēsiet kļūt par mediju – cilvēku-starpnieku, kurš māk sazināties ar smalkās pasaules radībām un palīdzēt citiem cilvēkiem. Un pilnīgi noteikti nemēģiniet astrālo projekciju, kā jau iepriekš rakstīju – nonāksiet zemākajā astrālajā pasaulē (un tāda reāli eksistē) un jūs apsēdīs kāda nekrietna radība, netiksiet vaļā. Turieties pie sava aizsarga un pie saviem sargiem, ko palūdzāt meditācijas sākumā.
Sevis paša vadīta meditācija
Tātad sevis paša vadīta meditācija – iedomājieties tādu kā parku, kuram apkārt ir milzīgs un biezs dzīvžogs, sēta, kurai nekas netiek cauri, ne vējš, ne kas cits. Dzīvžogs apjož visu teritoriju, visu parku. Līdzīgi tiem parkiem, kādi bija karaļnamos, ko filmās rāda, piemēram, no Viktorijas laikiem. To visu vizualizējiet sev acu priekšā (acis aizvērtas, protam). Tad vizualizējiet, ka stāvat pret šo dzīvžogu un jums priekšā ir vārtiņi, jūs tos atverat ieejat parkā un aizverat tos aiz sevis ciet. Ejot iekšā, vizualizējiet visu, ko redzat šajā parkā, grantēti celiņi, kopta zaļa zāle, koki, plaukstošas puķes, putni čivina, zilas debesis, saule spīd, ir silti, to visu, klusībā čukstat sev priekšā, visu, ko redzat un ko darāt. Jo detalizētāk aprakstīsiet visu, ko vizualizējat, jo labāk. Katru kaktu, katru stūrīti, katru priekšmetu. Nu, piemēram, “Es ieeju parkā, eju pa grantēto celiņu, dzirdu, kā akmentiņi čirkst man zem kājām, redzu skaistas puķes aug dobē un jūtu, cik jauki tās smaržo..” un tml. Varbūt redzat kādu senu māju, kā Brīvdabas muzejā, aprakstiet to, apbrīnojiet, cik tā skaista utt. Kad verat vaļā un ciet vārtiņus, aprakstiet, kā dzirdat, kā tie čīkst, kāds ir rokturis. Jo detalizētāk, jo labāk. Un tādā veidā vizualizējot, visu, ko redzat, dzirdat un sajūtat, jūs lēnām virzāties uz priekšu, uz parka centru. Parka centrā atrodas soliņš, uz kura jūs apsēžaties. Visi celiņi no visiem parka stūriem ved uz šo parka centru, uz šo soliņu. Tieši pretim soliņam parka centrā ir neliela ūdens strūklaka. Jūs redzat, kā ūdens šļakstās un kā Saule to apspīd un kā ūdens mirguļo no Saules gaismas, kā Saules zaķīši vizuļo, utt. Ūdens pilītes krīt apaļā baseinā, sadzirdiet, kā ūdens pilītes krīt un šļakstās. Ieskatieties baseinā un redzat, kā ūdens virsma mirguļo. Saskatiet kā baseinā lēnām peld dažādas krāsainas zivtiņas. Apsēdieties uz soliņa blakus strūklakai un centieties to visu reāli vizualizēt, iedomājieties, ka to visu ir radījis Dievs un ka jūs esat daļa no tā visa, ka jūs esat daļa no Dieva. Vizualizējiet, ka šī ir jūsu un vienīgi jūsu īpašā vieta, kas ir radīta jums un neviens nevar jums kaitēt šajā vietā. Doma ir tāda, ka jums ir šī īpašā slepenā un miera pilnā vieta, kur jums aiziet un būt pašam ar sevi, kur neviens cits klāt netiek un nevar jums neko nodarīt. Gala beigās jums būs šī sajūta visas dienas garumā, ka jums ir šāda īpaša, slepena, pašam sava miera pilna vieta. Beigās, kad tā esat pasēdējuši, piecelieties, atgriezieties atpakaļ pie vārtiņiem, izejiet ārā, aizveriet aiz sevis vārtiņus ciet, un pasakiet sev, ka rīt atnāksiet atkal, un ka parks te būs atkal, jūsu miera vieta, domāta tikai jums. Tad pateicieties Dievam, ka viņš bija ar jums, pateicieties saviem garīgajiem Gidiem, ka tie sargāja jūs. Protams, neaizmirstiet nosūtīt pozitīvās domas pasaulei, kā jau iepriekš rakstīju. Noņemiet baltās krāsas kokonu vai olas čaumalas aizsardzību un ar šo meditācija beidzas.
Sevis paša vadīta meditācija ir nepieciešama, lai jūs varētu sarunāties ar savu Augstāko Es. Vienā teikumā – Augstākais Es ir tas, kurš zin visu par cilvēka mērķiem tuviem un tāliem, šodienas un rītdienas plāniem uz Zemes, viņam ir atbildes uz visiem jautājumiem. Vai tad nebūtu forši aprunāties ar savu Augstāko Es, uzdot jautājumus, saņemt atbilde un nemaldīties neziņā? Augstākais Es ir tas, kurš mūs katru dienu neredzami vada, kamēr mēs esam uz Zemes fiziskajā ķermenī.
Un vēl – kamēr neesat pilnībā apguvuši vienu meditācijas veidu, neķerieties klāt pie nākamā, nekas nesanāks. Jūs nevarat iestāties trešajā kursā, kamēr nav apgūts pirmais un otrais. Un loģiski, ka sākumā pilnībā apgūstiet Budista meditācijas metodi, tad Vizualizācijas meditācijas metodi un visbeidzot Sevis paša vadīto meditācijas metodi.
Ja ir jautājumi, rakstiet komentāros vai sūtiet e-pastu – saitā vari atrast formu.
Lai veicās!