Mums stāsta, ka demokrātija ir tautas vara, politisks režīms, kura pamatā ir kolektīvā (tautas) lēmuma pieņemšanas metode. Bet, kas tad patiesībā ir demokrātija?
Demokrātija, saskaņā ar definīciju ir no grieķu valodas cēlies vārds – demoss= tauta, kratos=vara, tātad tautas vara – politisks režīms, kura pamatā ir kolektīvā lēmuma pieņemšanas metode. Bet tagad padomāsim, kad radās (tika radīta) demokrātija? Pareizi – demokrātija parādījās vergu valstī, valstī, kurā ir vergturi un attiecīgi arī vergi. Šādā valstī par demosu, jeb tautu uzskatīja tikai brīvos ļaudis, kuri vairumā bija vergturi. Bet pamata iedzīvotāji (darbaļaudis) bija vergi, kurus neuzskatīja par cilvēkiem (tie bija īpašums).
Demokrātija -tā ir demosa vara pār vergiem. Citiem vārdiem, sapulcējās vergturi, lai kolektīvi pieņemtu vienotus likumus un noteikumus kā labāk pārvaldīt vergus, lai citiem vergturiem nebūtu priekšrocības pret pārējiem (tb, lai visiem vergturiem būtu vienādas tiesības un noteikumi vienam pret otru). Laikam nav speciāli jāpaskaidro, kā intereses tad aizstāvēja likumi “brīvā” un “demokrātiskā” vergturu valstī – un tieši šādā veidā ir rakstīti likumi arī mūsdienās – lai aizstāvētu vergturu intereses.
Lai raksts nebūtu tik īss, piedāvāju noskatīties video ieskatu par pašu demokrātiskāko valsti pasaulē:
Viena atbilde “Demokrātija – demosa vara pār vergiem”