Paanalizējam Bībeli

Visu Bībeli, protams, vienā rakstā nevar izanalizēt, bet paskatīsimies uz to no viena aspekta – laulības ceremonija kristīgajā baznīcā – ko mums stāsta mācītājs un ko saka Bībele..


Vai esi kādreiz ieklausījies, ko mācītājs saka laulību ceremonijas laikā? Bet vajadzētu.. Lielākā daļa cilvēku domā, ka tā ir parasta tradīcija, kura bez tā, ka baznīca izdod laulību apliecību, arī apliecina divu cilvēku mīlestību uz mūžu Dieva priekšā.

Paklausāmies, ko dzird parasts baznīcas apmeklētājs un kāzu ceremonijas liecinieks..

Šķiet, murgs, pareizi? Bet mēģināsim tikt skaidrībā, ko mums mācītājs saka..

Patulkošu, lai gan latviešu valodā grūti atrast līdzīgus vārdus.. Mācītājs saka līgavai: “Un Tu, līgava, paaugstinies kā Sāra un priecājies, kā Rebeka un vairojies kā Rahēle!”.

Un ko mācītājs saka līgavainim: “Un Tu, līgavaini, paaugstinies, kā Ābrāms un tieci godināts kā Īzāks un vairojies, kā Jēkabs!”.

Citiem vārdiem – mācītājs aicina līgavu būt tikpat krutai un cienījamai kā Sārai un tikpat auglīgai, kā Rebekai, bet līgavainim liek būt tikpat krutam kā Ābrāmam, godinātam kā Īzākam un vairoties, kā to darīja Jēkabs.

Ābrāms, Sāra, Rebeka, Rahēle, Īzāks, Jēkabs – kas ir šie personāži, skatāmies Bībelē..

Ābrāms – Sāra

Ābrāms ir precējies ar SAVU MĀSU Sāru – asinsgrēks, bet baznīcai uz to nospļauties.

1. Mozus grāmata (Genesis) 20:12:

12 Un, patiešām, viņa ir arī mana māsa – viņa ir mana tēva meita, bet nav manas mātes meita, un viņa ir kļuvusi mana sieva.

Kas vēl bija Ābrāms? SUTENERS! Lasām bībelē.

1. Mozus grāmata (Genesis) 12:11-16:

11 Un notika, kad viņš tuvojās Ēģiptei, viņš sacīja Sārajai, savai sievai: “Lūk, es zinu, ka tu esi ļoti skaista sieva,

12 un, kad ēģiptieši tevi ieraudzīs, tad var gadīties, ka tie saka: tā ir viņa sieva. – Viņi nokaus mani, bet tevi tie atstās dzīvu.

13 Tādēļ saki: es esmu viņa māsa, – lai man klātos labi tevis dēļ un es palieku dzīvs tevis labad.”

14 Un notika, kad Ābrāms nāca Ēģiptē, ēģiptieši ieraudzīja viņa sievu, ka tā bija ļoti skaista.

15 Un faraona virsnieki ieraudzīja viņu un slavināja to faraona priekšā; un šī sieva tika paņemta faraona namam.

16 Bet Ābrāmam tas parādīja labvēlību viņas dēļ; tam tika doti sīklopi, liellopi un ēzeļi, kalpi un kalpones, ēzeļu mātes un kamieļi.”

Ābrāms liek Sārai melot un pārdod viņu bagātiem valdniekiem, pretī saņemot viņu labvēlību (palika dzīvs), sīklopus, liellopus, ēzeļu, kalpones un kamieļus, bet arī par šo baznīcai ir nospļauties.

Un vēl lasām:

1. Mozus grāmata (Genesis) 20:2:

“2 Un Ābrahāms sacīja par Sāru, savu sievu: “Tā ir mana māsa.” Tad Gerāras ķēniņš Abimelehs sūtīja un paņēma viņu.”

Un ievēro – bietē no dieva tā kunga dabū nevis Sāra, kura melo, bet ķēniņš:

“3 Bet Dievs naktī parādījās Abimeleham kādā sapnī un sacīja tam: “Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva.””

Papildus šim visam Sāra iesākumā bija neauglīga, tāpēc Ābrāms pārgulēja ar Sāras kalponi, kura tam radīja bērnu, bet Sāra to patrieca nafig no mājām un dievam tam kungam tas šķita pilnīgi normāli.

1. Mozus grāmata (Genesis) 11:30:

“30 Bet Sāraja bija neauglīga, tai nebija bērnu.

1. Mozus grāmata (Genesis) 16:1:7:

1 Bet Sāraja, Ābrāma sieva, tam nebija dzemdējusi, un tai bija kalpone no Ēģiptes, tās vārds bija Hagara.
2 Un Sāraja teica Ābrāmam: “Redzi, Tas Kungs man nav devis iespēju dzemdēt, ej pie manas kalpones, varbūt no viņas man tiks doti pēcnācēji.” Un Ābrāms paklausīja Sārajas balsij.

Bet Sārai takš nav miera – viņa ir ne tikai neauglīga, bet arī nepateicīga:

5 Tad Sāraja sacīja Ābrāmam: “Netaisnība, kāda man notikusi, lai nāk pār tevi; es esmu devusi savu kalponi tavā klēpī, bet, kad tā redzēja, ka ir grūta, es kļuvu nicināma viņas acīs; lai Tas Kungs tiesā starp mani un tevi.”

Un Ābrāms viņu atblasta, jo ar kalponēm/vergiem taču var darīt, ko iepatīkas, vai ne?

6 Tad Ābrāms teica Sārajai: “Redzi, tava kalpone šeit ir tavās rokās, dari viņai, kas tavām acīm labpatīk.”
7 Tad Sāraja viņu pazemoja. Bet viņa aizbēga prom no tās. Bet Tā Kunga eņģelis to atrada pie ūdens avota tuksnesī, pie avota ceļā uz Šūru.

Arī dievam tam kungam šī doma patīk:

1. Mozus grāmata (Genesis) 21:9:12:

“9 Un Sāra redzēja kalpones, ēģiptietes Hagaras, dēlu Ismaēlu, kuru viņa bija dzemdējusi Ābrahāmam, smejamies.

10 Un viņa sacīja Ābrahāmam: “Padzen šo kalponi un viņas dēlu, lai šīs kalpones dēls nebūtu mantinieks kopā ar manu dēlu Īzāku.”

12 Un Dievs runāja uz Ābrahāmu: “Lai tas nav netīkami tavam prātam nedz zēna dēļ, nedz arī tavas kalpones dēļ: paklausi Sārai visās lietās, kā viņa tev saka, jo no Īzāka tiks dēvēti tavi pēcnācēji.”

Īzāks-Jēkabs

Tālāk dievs tas kungs nolemj  izārstēt Sāru, lai tā var pati dzemdēt bērnus:

1. Mozus grāmata (Genesis) 21:1:3:

“1 Bet Tas Kungs Sāru uzlūkoja, kā Viņš to bija teicis; un Tas Kungs darīja Sārai, kā Viņš bija pavēstījis.
2 Un Sāra tapa grūta un dzemdēja dēlu, Ābrahāmam vecam esot, laikā, kādu Dievs iepriekš viņam bija pateicis.
3 Un Ābrahāms nosauca savu dēlu, kas viņam bija piedzimis, ko Sāra viņam dzemdēja, par Īzāku.”.

Tātād Īzāks ir Ābrāma un Sāras dēls, kuru Sāra pati dzemdināja.

Savukārt Īzākam bija divi dēli – dvīņi Ēsavs (pirmdzimtais) un Jēkabs:

1. Mozus grāmata (Genesis) 25:25:26:

“25 Tad pirmais iznāca, viss sarkans kā spalvains apģērbs, tāpēc tie nosauca viņa vārdu Ēsavs.
26 Bet viņa brālis tam sekoja, un viņa roka bija satvērusi Ēsava papēdi, tāpēc viņa vārdu nosauca: Jēkabs; un Īzāks bija, tiem dzimstot, sešdesmit gadus vecs.
“.

Taču tad Īzāks izdomāja, ka viens dēls viņam ir mīļāks par otro un nolēma ne tikai paziņot, ka tagad Jēkabs būs pirmdzimtais (kā gan to var mainīt..), bet arī padarīt Ēsavu savam otrajam dēlam Jēkabam par vergu:

1. Mozus grāmata (Genesis) 27:37:

“37 Un Īzāks atbildēja un sacīja Ēsavam: “Redzi, es viņu iecēlu par pavēlnieku tev, un visiem viņa brāļiem es esmu licis būt par kalpiem viņam, arī labību un vīnu es viņam esmu piešķīris; bet tev? Ko es vēl varētu tev dot, mans dēls?”“.

Un tas ir TAS Īzāks, kuru mācītājs piemin jaunajam līgavainim laulības ceremonijā, ka tam ir jābūt “godināmam, kā Īzākam”, kruta ne?

Rebeka

Īzāks aprecēja Rebeku, kura pēc Bībeles radurakstiem viņam sanāk māsīcas mazmeita:

1. Mozus grāmata (Genesis) 22:23:

“23 Un Betuēls dzemdināja Rebeku. Visus šos astoņus dzemdēja Milka Nahoram, Ābrahāma brālim.”

1. Mozus grāmata (Genesis) 24:68:

“68 Un Īzāks veda Rebeku uz savas mātes telti, un viņš to ņēma, un tā kļuva viņa sieva, un viņš to mīlēja. Tā Īzāks atguva mieru pēc savas mātes nāves.

Tālāk trakāk – Īzāka dēls Jēkabs, tas, kurš paverdzināja paša miesīgu brāli, aprecējās ar savām divām māsīcāmRahēli un Lea. Aha, to pašu Rahēli, kuru mācītājs piemin jaunajai līgavai laulību ceremonijas laikā un liek tai būt auglīgai kā Rahēlai.

Rahēle

Rahēle un Lea abas ir neauglīgas. Pirmo dievs tas kungs padara auglīgu Lea. Tā sāk dzemdēt Jēkabam dēlus vienu pēc otra. Pie ceturtā dēla Jūda apstājas, vairāk bērnu nesanāk. No šitā viņas māsa Rahlēle paliek dusmīga:

1. Mozus grāmata (Genesis) 30:1:

“1 Kad Rahēle redzēja, ka viņa Jēkabam nedeva bērnus, tā sāka apskaust savu māsu un teica Jēkabam: “Gādā man bērnus, ja ne, es miršu.””

Kad Rahēle redz, ka pašai bērni nesanāk, ko viņa dara? Pareizi – iedot Jēkabam pārgulēt ar savu kalponi, lai tā šim dzemdē dēlu (nav tālu jāmeklē, tik jāpajautā opim).

1. Mozus grāmata (Genesis) 30:3:7:

“3 Tad tā teica viņam: “Lūk, mana kalpone Bilha, ej pie tās, lai tā dzemdē uz maniem ceļiem, lai man rastos caur viņu dzimums.”
4 Un viņa tam deva Bilhu, savu kalponi, par sievu, un Jēkabs gāja pie tās.
5 Un Bilha tapa grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu.
7 Un Bilha, Rahēles kalpone, tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu.

Savukārt tagad jau Lea, redzēdama, ka pašai vairs bērnu nesanāk un ka Rahēles kalpone tagad dzemdē bērnus Jēkabam, ko dara? Pareizi – iedot Jēkabam savu kalponi, lai tā šim rada bērnus!

1. Mozus grāmata (Genesis) 30:9:12:

“”9 Kad Lea redzēja, ka ir pārstājusi dzemdēt, tā ņēma savu kalponi Zilfu un deva to Jēkabam par sievu.
10 Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam dēlu.
12 Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja otru dēlu Jēkabam.

Tā Jēkabs no abām kalponēm dzemdē pa diviem dēliem no katras. Un tas ir TAS PATS Jēkabs, kuru mācītājs piemin laulību ceremonijā līgavainim, un novēl lai viņš “vairojas, kā Jēkabs”.

Tālāk notiek vēl krutāk – Rahēle par āboliem pārdot savu vīru pati savai māsai:

1. Mozus grāmata (Genesis) 30:15:

“15 Tā teica: “Vai tad nav vēl diezgan, ka tu man esi atņēmusi manu vīru, tagad tu gribi paņemt arī mana dēla mīlestības ābolus?” Tad Rahēle sacīja: “Lai tad arī viņš guļ pie tevis šonakt tava dēla mīlestības ābolu dēļ.””

Šķiet, ka šiem bija jābūt ritīgi labiem āboliem.. Vēl par Rahēli:

1. Mozus grāmata (Genesis) 31:19:

“19 Bet, kad Lābans gāja savas avis cirpt, Rahēle nozaga terafīmu, kas bija viņas tēvam.”

Tb Rahēle nozog tēvam elku, bet, kad jamējais jautā, kur tas ir, tad Rahēle melo, sakot, ka tai ir mēnešreizes un jamējā nevarot piecelties:

1. Mozus grāmata (Genesis) 31:34:35:

“34 Un Rahēle bija paņēmusi terafīmu un ielikusi to kamieļa seglos un pati uzsēdusies tiem virsū. Un Lābans iztaustīja visu telti un nevarēja to atrast.
35 Bet viņa sacīja savam tēvam: “Lai mans kungs nedusmojas, ka es viņa priekšā nevaru piecelties, jo man klājas, kā sievām mēdz būt.” Un viņš meklēja, bet neatrada terafīmu.

Un visbeidzot Rahēle, kuru, atceries – mācītājs pieminēja jaunajai līgavai, lai tā “vairojas kā Rahēle”, nomirst dzemdībās un tiek aprakta ceļa malā:

1. Mozus grāmata (Genesis) 35:16:19:

“16 Un viņi devās ceļā no Bēteles; un, kad vēl bija atlicis kāds zemes pārgājiens līdz Efratai, Rahēlei bija jādzemdē, bet viņai bija grūti dzemdēt.
17 Un, tā kā viņai bija grūti dzemdēt, tad vecmāte viņai sacīja: “Nebīsties, arī šoreiz tev būs dēls.”
18 Un notika, viņas dvēselei šķiroties, jo tai bija jāmirst, tā nosauca viņu par , bet Jēkabs to nosauca par .
19 Un Rahēle nomira un tika apglabāta pie ceļa uz Efratu, tas ir, uz Bētlemi.
“.

P.S. Jautājums – kādēļ šajā vietā Bībelē bija jācenzē bērna vārds..?

Nobeigums

Bet tagad zombējošo tekstu-lūgšanu, kuru mācītājs runā laulību ceremonijas laikā jaunlaulātajiem, izlasīsim saprotamiem vārdiem:

“Tu, līgavaini, atdod savu jauno sievu par prostitūti citiem vīriešiem un nekautrējies pārgulēt ar mājkalpotājām kā Ābrāms un nodod savu brāli verdzībā par labumiem kā Jēkabs, un Tu, līgava, gulies zem karaļiem kā Sāra un izžūsti no neauglības, nomirsti dzemdību sāpēs un tiec apglabāta ceļa malā kā Rahēle!”

Kruta ne?

Šeit papildus varētu rasties jautājums, kas tas Ābrahāms tāds? Izrādās dievs tas kungs nolēma Ābrāmam dod jaunu vārdu:

1. Mozus grāmata (Genesis) 17:5:

“5 Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis.“.

 

 

 

Dalīties:
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *